PASAKU SKATLOGS - VĒLMJU BRĪNUMMEŽS

Reiz sensenos laikos tur, kur sākas varavīksne un kur nokrīt zvaigznes, atradās slepens mežs. Tas bija tik slepens, ka nebija atzīmēts kartē un uz to nenorādīja neviena pati ceļa zīme. Turp neveda arī neviena skaidri iemīta taciņa.

Šis mežs bija dzīvnieku un brīnumainu puķu valstība. Visur bija augi, kukaiņi, kas zeltaini mirdzēja, un milzīgi, sarkani ziedi, kuriem bija savs noslēpums: tajos slēpās vēlēšanās. Ziedu iekšienē vēlēšanās pārvērtās par brīnumputekšņiem, ko mežā dzīvojošie iepriecinātājputni paņēma knābī un aiznesa līdz cilvēku prātiem, tā piepildot vēlēšanās.

 

Pat ziemā šajā mežā valdīja vasara. Neparastais siltums radās no tā, ka cilvēki bija draudzīgi un tuvi cits citam. Kad ļaudis apskāvās vai paslavēja cits citu, mežā uzpūta silta vēja pūsmiņa un izauga jauna vēlmju puķe. Kamēr vien pasaulē bija mīlestība, cilvēku vēlēšanās auga vēlmju puķu ziedos.

Līdz kādu ziemu jaunas vēlmju puķes vairs neauga. Pasaulē bija mazāk draudzības. Tas bija redzams mežā, kas lēnām sāka atdzist. Un, tā kā siltums bija zudis, vēlēšanās vairs nepiepildījās. Tā nu cilvēki kļuva aizvien nomāktāki.

Visi nosalušie meža dzīvnieki sanāca kopā un sprieda, kas gan vainas. ”Kāpēc cilvēki cits pret citu neizturas laipni?” jautāja mazs briedēns. ”Vai neviens vairs netic brīnumiem?” prātoja pūce. ”Ziemassvētki neatnāks, ja cilvēkiem nebūs labs prāts,” teica norūpējusies strupaste.

Tad dzīvnieku vidū iznāca pāvs, kurš bija vērojis sarunu no malas, un gudrā balsī noteica: ”Ja brīnumputekšņi nenogatavojas ziedos, mums tie jāuztaisa pašiem. Es esmu vecs, un manās spalvās ir papilnam maģijas, ko man pašam vairs nevajag.” Tā nu pāvs izvērsa savu asti un sāka to purināt. Pēkšņi viss putns kļuva par mirdzošiem brīnumu putekšņiem, kas piepildīja visu mežu. Iepriecinātājputniņi nu dabūja vairāk putekšņu nekā jebkad agrāk un tūlīt devās piepildīt vēlēšanās.

Brīnumputekšņi atmodināja ļaužu cerības, un drīz visi jau bija kļuvuši daudz draudzīgāki. Cilvēki atkal gribēja apskauties, un tā brīnummeža puķes un zaļums atguva iepriekšējo spožumu.

Tāpēc – ja gribi, lai tava vēlēšanās piepildās, esi draudzīgs! Tad iepriecinātājputns atradīs arī tevi un tavu vēlēšanos. Un te nu pasaka ir galā.